Latvijas svētvietas

Nelielā lauksaimniecības pilsētiņā Aglonā, kas atrodas dienvidaustrumu Latvijas valdošajos kalnos 40 kilometros uz ziemeļaustrumiem no Daugavpils pilsētas, atrodas valsts vissvarīgākā kristiešu svētceļojumu vieta. Līdzīgi kā daudzām citām katoļu svētnīcām Eiropā, arī Aglonas Dievmātes bazilika atrodas vietā, kur ir zināma pagānu svētums, šajā gadījumā dabisks avots ar dziedinošām spējām. Kristietība šajā reģionā ienāca vēlu, un dominikāņi 1699 uzcēla sākotnējo baznīcu, vienkāršu koka konstrukciju. Nākamajā gadā tika uzcelts dominikāņu klosteris; gan baznīca, gan klosteris gāja bojā 1766 ugunsgrēkā.

Pašreizējā mūra baznīca, kas celta itāļu baroka stilā, tika sākta 1768 un pabeigta 1780. Tas bija veltīts Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanai un 1800 iesvētīts bīskaps Benislavskis. Uz baznīcas galvenā altāra ir Aglonas Dievmātes daudz cienījamā glezna. Šī glezna ir pirms pašreizējās baznīcas ēkas pamatiem un tiek uzskatīta par brīnumainu ikonu. Glezna uz ozolkoka rāmja ir radusies 17 gadsimta sākumā un ir cieši saistīta ar 14 gadsimta ikonu Traķu Jaunavas Lietuvā. Pastāv dažādas teorijas par precīzu tā izcelsmi, taču, visticamāk, dominikāņi to atveda uz Aglonu no Lietuvas. Ikona ir paslēpta aiz ekrāna un tiek atvērta tikai īpašos gadījumos. Aiz altāra ir daudz liecību par ikonas dziedinošo spēku. Leģendas vēsta, ka 15 augustā vietējā sieviete (lūdzoties kalnā, kur tagad atrodas Aglonas kapsēta) lūdza Mariju turēt rokās bērnu Jēzu. Šī vīzija, senā, pirmskristīgā svētvieta un ikonas brīnumainais dziedinošais spēks padarīja Aglonas baziliku par tradicionālu svētceļojumu vietu Latvijas katoļiem.

Svētceļnieki pulcējas lielās svētajās dienās visa gada garumā, no kurām vissvarīgākās ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki 15 augustā. Kopš deviņpadsmitā gadsimta beigām šī svētā diena ir piesaistījusi desmitiem tūkstošu svētceļnieku, reizēm pārsniedzot 100,000. Svētnīcas slava sniedzas tālu aiz Latvijas robežām, un no Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas ierodas daudz svētceļnieku. Citas svarīgas svētceļojumu dienas ir 8 septembris, 25 marts un Vasarsvētki.

1980. Gadā baznīca svinēja savu 200^th gadadienā, un to pāvests Jānis Pāvils II oficiāli piešķīra bazilikas statusam. 1986 tā bija 800 svinību vieta^th kristietības gadadiena Latvijā. Gatavojoties pāvesta vizītei, 1992 tika sākta liela bazilikas atjaunošana un baznīcas teritorijas paplašināšana. Septembrī 1993 pāvests Jānis Pāvils II apmeklēja svētnīcu un vairāk nekā šajā laikā sapulcinātos 300,000 svētceļniekus.

Latvijā ir daudz neolīta pilskalnu un megalītu, piemēram, Pokainu Mezs (Pokriane), bet tikai dažus no tiem ir izrakuši vai izpētījuši galvenie arheologi. Geomancers, dowsers un alternatīvie arheologi ir sākuši kartēt šīs senās vietas un ir atraduši pārsteidzošus pierādījumus par plašu svēto ģeogrāfiju, kas savieno senās svētās vietas visā valstī.

Martin Gray ir kultūras antropologs, rakstnieks un fotogrāfs, kas specializējas svētceļojumu tradīciju un svētvietu izpētē visā pasaulē. 40 gadu laikā viņš ir apmeklējis vairāk nekā 2000 svētceļojumu vietas 165 valstīs. The Pasaules svētceļojumu ceļvedis vietne sacredsites.com ir visplašākais informācijas avots par šo tēmu.